Māmiņdienas gaidās: diskriminētie tētiņi

flash sale! (1)

 

Pavisam neviļus, garajās brīvdienās čilojot, dzirdēju komentāru no kāda divu bērnu tēva – njā, diskriminējošie svētki nāk.. Es saausos – kā, 8. marts taču jau garām.. Kas par svētkiem? Ak, māmiņdiena! Hmm, bet kāpēc diskriminējošie..? Nu kā, mammām dzejoļi un kas tik ne, kamēr tēviem – nekā… Pus pajokam, pus nopietni pārmiju dažus vārdus ar šo tēvu – tā nebija liela sāpe, tik tāds komentārs, bet tāpat pēc tam par to aizdomājos. Un sāku pavērot, kas tad nu notiek apkārt. Vai tiešām tā ir, ka mēs, mātes, vājais dzimums, ar savām ārišķībām diskriminējam stipros tēvus?

Māmiņdienas izpausmes

Tik tiešām. Ieklausos, ka bērns jau pasepus skaita tematiskos dzejolīšus vannas istabā (uz tēva dienu neko tādu novērot nevar). Veikalos kafija, saldumu paciņas un par gredzenu piedāvājumi ar uzrakstu a la – mīļajai māmiņai. Dāmas stāsta, ka jau izliktas afišas dārziņos un skolās – Mātes dienas koncerts. Kalendārs vēstī, ka Mātes diena ir svētku diena, kamēr Tēva diena – tik vien kā atceres diena. Radio reklāmas par tēmu aicina apsveikt un sabučot.

Ja māmiņdienas koncerts izvēršas ar n-tajiem zīmējumiem, pašgatavotām vāzītēm, kopīgām rotaļām un gardumiem, tad tēva dienas ietvaros bērns no dārziņa atstiepj labi, ja tēva portretu.

Nu ja vēl mammas tēva dienai par godu liekot noskaitīt kādu dzejolīti, esot laime pilnībā…

Kas tiek tēviem?

Jā, pirmās sajūtas – ak, nabaga tēvi. Tā ir, ka mammas nozog jums visu uzmanību. Vienreiz pietiek izspiest sīci un tad tik katru gadu noslauc visus saldos vārdus sev, tēviem neatstājot nekā. Tomēr pavērosim rūpīgāk. Lai arī tēvi ar katru paaudzi vairāk iesaistās bērnu audzināšanā, jāsaka, ka izmisuma pilni saucieni –Mammuuuu! Kur manas bikses??! Mammuuuu! Man vajag tamboradatu rītdienai! Mammuuu! Man sāp! – tiek adresēti mammām. Kur jūs esat redzējuši bērnu, kurš, sisitis celi, sauks palīgā tēti, ja pieejamas abas vecāku izvēles?

Kas uzslaucīs vēmienu no grīdas nakts vidū un rūpīgi izmazgās visus apvemtos lāčukus un lāčuku krekliņus?

Vienkārši paskaitiet, cik vienā brīvā dienā bērns vērsīsies ar jebkādu jautājumu pie tēva, cik – pie mātes. Es paskaitīju. Māte cep kotletes, tēvs blakus skatās hokeju, bet ar lūgumu ieliet padzerties bērns dodas pie mātes. Un tā all day long. Ja vien bērnam nav vajadzība iesist naglu sienā.

Kur jūs glabāsiet visus darbiņus?

Un beidziet taču čīkstēt. Jūs tiešām gribētu sev veltītu koncertu dārziņā? Tikt nosēdinātiem vienā rindā ar pērējiem 19 grupiņas tēviem, klausīties koncertu dienas vidū (jums taču nauda jāpelna, ne tā?), iet rotaļās ar bērniem, apbrīnot jau trešo ar pupiņām aplīmēto vāzīti un priecāties par pašportretu, kur nemaz nelīdzināties sev? Un kad pēc gada bērniņš, priecīgs jūs apsveicis, prasīs – parādi, kā es pagājušā gadā tevi uzzīmēju! – jūs tiešām būsiet saglabājuši šos zīmējumus un varēsiet tos atrādīt? Nu ne tak!

Jums patīk makšķerēt, skatīties sportu, braukt ar riteņiem, dauzīties, klaigāt un nest bērnus kukaragos. Atstājiet šos saldos svētkus mammām (un pie tam – ne visām tie pat patīk!).

Jums taču pašiem arī karojošas feministes nepatīk? Tāpat mums nepatīk čīkstoši tēvi, kas jūtas apdraudēti no šādām bērnu maiguma izpausmēm. Ne jums vajag to medu ausīs, nekā! Iedzeriet vēl vienu alu galu galā un palīdziet bērniem noslēpt pašdarinātos darbiņus, ko svētdien pasniegt mammām kā lielākos dārgumus.

PS Tēva dienu Latvijā atzīmē otrajā septembra svētdienā. Tad ir arī gājiens, festivāli un citādas izdarības, katram pēc sirds patikas!