Kā es gāju darbu lūkoties

darba meklesanas grafika

Darbs tikai cilvēku ceļ – teica Rainis, un mans vectēvs to citēja dienā un vakarā, mēģinot mani radināt celties agri un ar prieku doties ravēt bietes. Vectēvam par nožēlu, lauksaimniece no manis līdz šim nav izdevusies, tomēr sevi par slinku nesauktu – kā 20 gados uzsāku savas oficiālās darba gaitas, tā nenodarbināta kopumā esmu bijusi vien pāris mēnešus, pa starpām mainot darbus. Un, kā zinām, vīriešiem par spīti – bērna kopšanas atvaļinājums un dekrēts ir ieskaitāms stāžā.

Tātad – esmu sieviete ar 2 augstskolu diplomiem un 12 gadu darba pieredzi. Neizklausās slikti, virtuāli uzsitu sev pa plecu.

Tomēr apkopojot statistiku – aktīvas darba meklētājas pozīcijā esmu bijusi 5 reizes savos 32 gados. Liekas – daudz! – ņemot vērā, ka darba stāžs man vien 12 gadi, no kuriem 4 gadi pavadīti dekrētā. Sausais atlikums, reālā darba pieredze – 8 gadi. 5 darba vietas. 6 amati. Ak, šausmas! Liekas, ka esmu izdalījusies pa dažādām sīkām vietiņām un neesmu bijusi nekur pamatīgi.

Tomēr – tomēr! Esmu guvusi pamatīgu, PAMATĪGU, pieredzi darba meklēšanā. Pirmā pieredze ar sī vī un pieteikuma vēstulēm man bija studiju pēdējā kursā. Paldies manai vidusskolas skolotājai, kas sīki un smalki un labāk par augstskolas pasniedzēju pastāstīja, kas ir CV, kā to uzcept un noformēt. Taču, lai atrastu darbu par pārdevēju ne-pārtikas veikalā, var paiet ilgs laiks – 3 mēneši tolaik vilkās kā mūžība, un tas manu ticību sev tikai grāva. Viss beidzās labi – izturējusi konkursu, iekārtojos oficiālā darbā veikalā. Toties darbs izrādījās pārāk smags, pie tam tāds, kurā par virsstundām nemaksā. Kad pabeidzu studija, uzsāku jauna darba meklējumus un ātri vien kļuvu par biroja vadītāju mazā firmā – un jūs dzirdat – par VADĪTĀJU –  nevis sekretāri!

Kad sapratu, ka biroja vadītāja ir vien tāpati sekretāre, kas nav mans aicinājums, metos iekšā profesijai atbiltošai darba meklēšanai. Un tā es sāku strādāt par pārdošanas speciālistu – jāsaka, ka tie bija burbuļa laiki, apkalpoju klientus, pārdevu viņiem tehniskus risinājumus.. Alga kāpa, prēmijas bija – super!

Piedzima mazulis, piedzima otrs – māmiņalgu laiki, idilliska atpūta ar bēriem pa māju, bet bērni paaugās un tomēr sapratu, ka jāstrādā ir. Likās, ka smadzene izmirkusi un nav pietiekami krokaina. Devos uz savu darba vietu un saku – I’m back! Bet tur – manā vietā jaunēklis iekārtojies, 4 gadus rukājis, nu jūtas, ka tā ir viņa vieta un pienākumi. Bet tā jau nav. Diemžēl bosi daudzi nomainījušies un arī uzskata, ka šī te blondīne būs jāliek kur citur. Iesēdina mani kaut kādā skabūzī un piešķir pienākumus, kas ir aiz diegiem pievilki maniem iepriekšējiem. Sausais atlikums – ik dienas sajūtas, ka VISS, NEGRIBUUUUU!

Bet saņēmos un nolauzu pāris gadus, atjaunoju prasmes, jo, gribiet vai nē – sēžot mājās  ar bērnu aizmirstas – i kā ar klientu pa telefonu runāt, i kā excel tabulu sabīdīt, i kā ar kolēģiem small talk vest.

Pēc laika alga sāka sarukt, apstākļi neuzlabojās, sapratu, ka jāiet prom. Un tad es veicu savu mūža lielo kampaņu – nomainīt darbu kardināli. Likās – 2 mēneši un darīts!

Tomēr tas nebija viegli, jo man tas prasīga GADU. 78 izsūtītus CV un 9 intervijas. Toties tas bija tā vērts – kādu darba meklētājas pieredzi es guvu!

Ja vien varētu, labprāt ierakstītu savu darba meklētājs pieredzi kā atsevišķu skillu CV – jo tā ir – tu atslīpē rakstīšanas, pētniecības, runāšanas, pārdošanas, prezentācijas un vēl visvisādas prasmes pilnīgi noteikti!

Tāpēc šeit mani ieteikumi darba meklētājiem – kā atrast darbu. 

# Pieraksti it visu par procesu un turi to pa rokai – nosūtītos CV, atbildes, intervijas, mājas darbus, kontaktpersonas – tas noder!

# Atstrādā CV un motivācijas vēstuli līdz pēdējam. Pielāgo to katrai pozīcijai. Iedod tos izlasīt 2 cilvēkiem – vienam valodas guru, otram – kārotā amata jomas speciālistam.

# Mājas darbiem pieej ar vislielāko rūpību un velti tiem laiku.

# Sagatavojies intervijai. Izpēti ne tikai uzņēmumu, bet arī personas, ar kurām paredzēta intervija (Bez Facebook un  Twitter kontiem apskati LinkedIn)

# Nezaudē modrību – pastāsti draugiem, ka meklē jaunu izaicinājumu un darbu – varbūt viņiem ir kāds labs ieteikums vai padoms.

# Neņem atteikumu personiski! Bieži vien tiek izvēlēts PIEMĒROTĀKAIS nevis labākais kandidāts. Saskāros ar atteikumu, jo anketā no 2 darbības sfērām (klientu apkalpošana un mārketinsg) biju norādījusi to, kura šai pozīcija nebija būtiskākā

# Pārdomā atalgojuma līmeni un piemēro to katram amatam un uzņēmumam

# Mans klupšanas akmens – jautājums – kāpēc vēlaties mainīt darbu? (Nē – sliktas attiecības, nevaru sastrādāties, maz maksā, nepatīk kāds pienākums. Jā – meklēju jaunas attīstības iespējas, vēlos apgūt jaunu sfēru, esmu sevi izsmēlusi šajā darbā)

# Baltie meli. Ir atļauti. Punkts.

Protams, gadās, ka reizēm darbu dabū nejauši – saņem kādu piedāvājumu tur, kur vismazāk to gaidi. Bet – tā nenotiek ar visiem un ir jābūt ļoti labam speciālistam, lai tā notiktu. Pagaidām ar mani tā vēl nav noticis, tāpēc ik reiz, kad jūtu, kad ir jāmaina darba, ķeros tam klāt ar vilsielāko rūpību un katru reizi to tveru kā skolu.

Advertisements

2 thoughts on “Kā es gāju darbu lūkoties

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s